Šodiena ir tā diena, kad tiešām vēlos apdirst pilnīgi visus radījumus. Cilvēkiem tiešām par smadzeņu neizmantošanu būtu jāmaksā nodoklis. Lieta, ko šodien sapratu ir tā ,ka nav tādas ideālas tautas, kas domā pareizi, neviens, godīgi sakot, nedomā pareizi un neviens nav spējīgs spriest. Ja nākamajam "inžinierim" ir problēmas ar lineāru vienādojumu tad es tiešām nezinu, ko darīt.
Dažreiz laikam ir jāmāk nomierināties, bet tas nekad nesanāk tik labi, cik gribētos. Esmu manāmā alkohola reibumā jau nedēļu, šodien pustdienu pārtraukumā izdzēru 4 alus. Kapēc? Es nezinu. Bet lekcijas pēc tam bija miegainas. man vajadzētu tiešām neiespringt, bet neiespringšana vienmēr ir alus iedzeršana, kaut kā lietošana un gozēšanās saulē, bet dzīvē viss ir savādāk. Ar neiespringšanu neko nepanāksi. esmu jau nezinu pat cik gadus neisprindzis un ir nācis laiks, kad kaut kas ir jādara. idejas man sāk jau skalot smadzenes un nezinu kā savas smadzenes vairs apmierināt.
Sākšu ar savu CNC. Tas cerams mani aizvedīs tur, kur vēlos būt un pēdējā laikā ir jauna utopija. Šoreiz kustoša. Bet idejas pazūd un mainās. Problēma tāda, ka neko nedaru - man ir rokas un prāts, bet materiāli nekādi un vēl garstāvokli bendē tas, ka man pat ir nauda, bet sistēma man ir iedzinusi domu, ka to nevajadzētu tērēt tādiem tizliem plāniem, kā dzīves nodrošināšana - labāk to ir notērēt kaut kādā hujovā spānijas apmaiņas programmā, kur visu dienu dzer lētu sangriju un igauņi un somi tev šņabi ar salmiakki garšu piedāvā.
Dibens. Tas visu izsaka. Dibens ir mūsdienu simbols - tādi laiki pierodiet!
Cilvēkiem nebūs saprast, kas ir pareizi un kas nē - lai tie mirst laimīgi. Tiešām lai mirst, jo ja smadzenes būtu patērētas, tad pasaule būtu tīri labāka vieta.
Vislabāk man jau patīk tas, kā cilvēki viduslaikos centās zeltu ar ķīmiskām reakcijām iegūt. Kam? Ko tu ar to iegūsi - to, ka citi domās, ka esi bagāts.
Ko tu darītu, ja tev kaimiņos dzīvotu kāds, kuram zelts ir svina vērtībā? Tev skaustu - šķiet ka nē! neko par mākslīgiem sūdiem neiegūsi.
Cilvēki jau kādu laiku ražo dimantu būvniecības nozarēm - dargs? Ne sūda, bet vai vērtība tāda kā īstajam - nemaz nē. A kāda atšķirība?
Pasludinu savu pimpi par dārgāko pasaulē - kāds to tagad vēlās? Gan jau kāds šeihs no arābu emirātiem par mana pimpja vērtību jau zināja pirms es to pasludināju par dārgu.
Nekam nav vērtība un nekādu vērtību nekam nedrīkst piešķirt.
Arlabunakti - vēl otra puse vīna jāpiebeidz.
28.3.11
31.10.10
siikumi
esmu nonaacis pie shii lieliskaa sleedziena, ka ir jaabeidz dolbiities o dziives un beidzot jaasaak taa baudiit. ir jaasaak izbaudiit saule, garsha, gaiss un taa lieta ko sauc par miilu. esmu dziivojis vielu reibumaa un dziives pohujismaa i peec shii vaarda uzrakstiishanas naaksies paarsleegt uz 18 plus. izbaudiishu shos skaistos dziives mirkljus. smaidiishu un pateicoties mindaugas un atim klausiishos eels.
29.10.10
Esmu Dusmīgs
Kapēc? Tikai tapēc, ka nespēju koncentrēties un vienmēr kādā dīvainā veidā es nonāku pie tās pašas neiespringtās, nenopietnās dzīves, bet es taču gribu ko šajā dzīvē sasniegt - es gribu būt neiesprindzis skaistākā pakāpē, bet pašlaik tikai apreibinos no dažādām vielām, kas jau itkā mani tur aizved, bet tomēr nekādīgi es neesmu tur. Kapēc es nevau būt viens optimistiks, skaidrs, smaidīgs personāžs. Tas arī laikam ir pie vainas tam, ka mani pat mana draudzene vairs nesaprot un brīžiem nevar paciest. Mīlu viņu, bet man vajadzētu būt labākam, skaidrākam, skaistākam dvēselē. Es Esmu Es.
Es domāju - tātad esmu. Es vairs pat nedomāju - es eksistēju kādā nenoteiktā plaknē. Manas domas manai dzīvei ir nesagremojamas, kas noved atkal pie tā neiespringtā hipija, bez motivācijas.
Šodien es nolēmu - es mācīšos un es sasniegšu. Mācības cerams mani noliks pareizā plaknē, kas mani pašu nepievils.
klausos šainedu o konōru un jūtos vainīgs pie savas dzīves. Pat lekcijas mani šodien izkretinēja, jo dažs labs nav spējīgs izveidot kādu pilnvērtīgu mācību priekšmetu.
Man ir jāsakārto sava istaba un jāsakārto sava dzīve. Es esmu nemotivēts un atkarīgs no smadzeņu traucētājiem. Māsai ir taisnība - tas nevienam nav vajadzīgs. Jākļust anonīmam.
Būtu kādu dienu jāatlīdzina visiem, kam es ar savu nenopietnumu esmu kaitējis. Mīļajai it īpaši.
Cik labi, ka man ir ši vieta, kur to visu pierakstīt. Plus - tas ir teorētiski publiski un tas jau rada kādu atbildību. Jā, man pietrūks atbildība pret lietām ko daru. Viss būtu jāuzlabo. Ļoti daudz kas būtu no manas dzīves jāizdzēš. It īpaši pāris ķimikāliskas vielas.
Es kādu mīlu, bet man pret "viņu", šo mūzu, ir pazudisi pilnīgi katra pēdējā atbildības kripatiņa. Cik nepatīkami man pašam. Pat skypā ar viņu vairs normāli neesmu spējīgs parunāt.
p.s. ES MAINĪŠOS!!!
Es domāju - tātad esmu. Es vairs pat nedomāju - es eksistēju kādā nenoteiktā plaknē. Manas domas manai dzīvei ir nesagremojamas, kas noved atkal pie tā neiespringtā hipija, bez motivācijas.
Šodien es nolēmu - es mācīšos un es sasniegšu. Mācības cerams mani noliks pareizā plaknē, kas mani pašu nepievils.
klausos šainedu o konōru un jūtos vainīgs pie savas dzīves. Pat lekcijas mani šodien izkretinēja, jo dažs labs nav spējīgs izveidot kādu pilnvērtīgu mācību priekšmetu.
Man ir jāsakārto sava istaba un jāsakārto sava dzīve. Es esmu nemotivēts un atkarīgs no smadzeņu traucētājiem. Māsai ir taisnība - tas nevienam nav vajadzīgs. Jākļust anonīmam.
Būtu kādu dienu jāatlīdzina visiem, kam es ar savu nenopietnumu esmu kaitējis. Mīļajai it īpaši.
Cik labi, ka man ir ši vieta, kur to visu pierakstīt. Plus - tas ir teorētiski publiski un tas jau rada kādu atbildību. Jā, man pietrūks atbildība pret lietām ko daru. Viss būtu jāuzlabo. Ļoti daudz kas būtu no manas dzīves jāizdzēš. It īpaši pāris ķimikāliskas vielas.
Es kādu mīlu, bet man pret "viņu", šo mūzu, ir pazudisi pilnīgi katra pēdējā atbildības kripatiņa. Cik nepatīkami man pašam. Pat skypā ar viņu vairs normāli neesmu spējīgs parunāt.
p.s. ES MAINĪŠOS!!!
28.10.10
Ellē ratā!
Kapēc es baidos pirkt lietas, kuras man dzīvē noderēs - naudai taču nav nekāda vērtība! Man vajadzētu stūrgalvīgi ar augti paceltu galvu doties uz savu mērķi - labi, es jau to daru, bet kapēc es iepringstu un domāju par to, ka iztērēšu 20 Ls par kaut ko, kas man būs noderīgs. Nopriku sev pedāļus - padarīju savu velo par 30% efektīvāku - tas nav jānožēlo - par to būtu jāpriecājas. Tik pat stūrgalvīgi es kādu dienu nopirkšu savu busu un to absolūti mīlēšu.
Es laikam esmu cilvēks, kas spēj mīlēt ierīces sev apkārt - tā jau es mīlu savu fiksīti, HTC Dream, portatīvo, šosejnieku, čeļojumu somu, savu stratocasteru un ģitāras kombi - kopumā ņemot tas arī ir viss, kas man pieder. Ā, un vēl man tūliņ būs arī jauns iPods un lielās ausis.
Zinu, ka kādu dienu iegādāšos sev kādu vecrīgas mansarda dzīvoklīti, bet vēl nākamos 10 gadus to noteikti negribēšu.
Kas mani šodien fascinēja? Tas, ka izejot ārā no lekcijas dodoties mājās bija tāda apziņa, ka savu mērķi sasniegšu, bet tā ir tāda īslaicīga laime - man vajadzētu vairak smaidīt, jo smaids jau automātiski padara cilvēku laimīgi un tas nāk tikai par labu.
Un ko es šodien uzzināju? Man nav izvēles vairs - man ar savu velo būs jāaizminās līdz mājām. Tas vairs pat nav izvēles jautājums. Tas ir liktenis. man ir jābūt tam brīvdomātājam, kas visas savas trakās idejas kādu dienu izpildīs. Paķeršu sav vēl kādu līdz uz tām visām pasaules malām uz kurām es došos..
Bet pagaidām vēl paklausīšos Ediju Vēderu ar augsti paceltu sapņainu galvu. Tā lūk.
Es laikam esmu cilvēks, kas spēj mīlēt ierīces sev apkārt - tā jau es mīlu savu fiksīti, HTC Dream, portatīvo, šosejnieku, čeļojumu somu, savu stratocasteru un ģitāras kombi - kopumā ņemot tas arī ir viss, kas man pieder. Ā, un vēl man tūliņ būs arī jauns iPods un lielās ausis.
Zinu, ka kādu dienu iegādāšos sev kādu vecrīgas mansarda dzīvoklīti, bet vēl nākamos 10 gadus to noteikti negribēšu.
Kas mani šodien fascinēja? Tas, ka izejot ārā no lekcijas dodoties mājās bija tāda apziņa, ka savu mērķi sasniegšu, bet tā ir tāda īslaicīga laime - man vajadzētu vairak smaidīt, jo smaids jau automātiski padara cilvēku laimīgi un tas nāk tikai par labu.
Un ko es šodien uzzināju? Man nav izvēles vairs - man ar savu velo būs jāaizminās līdz mājām. Tas vairs pat nav izvēles jautājums. Tas ir liktenis. man ir jābūt tam brīvdomātājam, kas visas savas trakās idejas kādu dienu izpildīs. Paķeršu sav vēl kādu līdz uz tām visām pasaules malām uz kurām es došos..
Bet pagaidām vēl paklausīšos Ediju Vēderu ar augsti paceltu sapņainu galvu. Tā lūk.
kaa tas automaatiski notiek.
peedeejaa laikaa paaraak daudz laika pavadu iibejaa, kas noved pie lietu nopirkshanas, kas savukaart noved pie nopriktaam lietaam, kas man manaa parastajaa dziivee varbuut nemaz nebuutu bijushas vajadziigas, bet taa tas notiek. nesen nopirku klipshu pedaaljus, kas vien liecina tikai par to, ka man naaksies miities uz latviju ar savu velo, citaadi no taa visa jeega nebuutu nekaada. es autopilotaa sasniegshu savus meerkjus. tas arii viss
27.10.10
+1
Prieks.
Jāuzskaita būtu tas, kas man ir ienācis prātā līdz šim savas dzīves brīvības īstenošanai:
Jāuzskaita būtu tas, kas man ir ienācis prātā līdz šim savas dzīves brīvības īstenošanai:
- Pēc otrā semestra ar velo aizmīties uz mājām - tās pašlaik ir 3000 km attālumā - un šo ceļu izbaudīt pie katra pedāļu mīniena.
- Nepirkt lietas, kuras manā minimalistiskajā dzīvē nebūs nepieciešamas
- Nopelnīt dahuja naudu kādā ar internetu saistītā veidā, jo tā visu varētu paveikt no jebkuras pasaules malas
- Neiespringt un pasmaidīt.
- Likt citiem smaidīt un pierast pie šādas nodarbes.
- Atmest neveselīgo dzīvesveido un cinisko attieksmi.
- Visas tā saistītās domas pierakstīt un turpināt domāt/darīt.
- Atrast busiņu, kas šai hipija dzīvei būtu vispiemērotākais - Pagaidām favorītos ir 80to gadu VW LT westfalia sven hedin/florida un MB westfalia james cook variācijas.
Vispār būtu jāpasakās cilvēkiem, kas maini līdz šai vietai un domāšanai ir noveduši:
Kārlis ar savu www.101lieta.lv
Ticīgais ar pedejas50.blogspot.com
Abonēt:
Ziņas (Atom)